mērogu pārveidošana
mērogs-
skaitliskais
(1:33'00000)
vārdiskais
(1cm-330km)
linerālais-
(0----330------660-----990-----)
Lai tiktu no skaitliskā uz vārdiščo jāņem nost nulles.
piecas 0 lai tiktu uz km (1:500'000= 1cm-5km)
bet citreiz var arī būt 4 nulles
( 1:180 000= 1cm-18km)
bet lai tiktu uz m jāņem nost 2 nulles
(1:1000= 1cm-10m)
bet citreiz 1 nulle
(1:250=1cm-2,5m)
| Term | Definition |
|---|---|
mērogu pārveidošana | mērogs-
skaitliskais
(1:33'00000)
vārdiskais
(1cm-330km)
linerālais-
(0----330------660-----990-----)
Lai tiktu no skaitliskā uz vārdiščo jāņem nost nulles.
piecas 0 lai tiktu uz km (1:500'000= 1cm-5km)
bet citreiz var arī būt 4 nulles
( 1:180 000= 1cm-18km)
bet lai tiktu uz m jāņem nost 2 nulles
(1:1000= 1cm-10m)
bet citreiz 1 nulle
(1:250=1cm-2,5m)
|
koārdinātu noteikšana ![]() | koārdinātes var noteikt 2vos veidos platums un garums. Platums un garums dalās vēl divās apakšnozarēs:
rietumugarumi-rg
austrumugarumi-ag
ziemeļuplatumi-zp
dienviduplatumi-dp
Koārdinātes pieraksta ar grādiem:
x zp/dp x ag/rg
vienmēr ir divas koārdinātes.
platumus mēra mēc ekvatora un katrai paralēlei kas iet uz katru puslodes pusi ir savi grādi. paralēles nosaka koārdinātes zp/dp
garumu mēra ar meridiāniem. Meridiānivisi ir vienāda garuma 180 grādi. un meridiāni nosaka koārdinātes ag/rg
|
attēlojuma apreiķināšana | katrai kartei parasti labajā malā atrodas mērogs. ir jāskatās uz pirmo skaitli tajā piem.
0----340----680
taatad mēs zinam ka mērogs 1cm ir 340
jaizmēra attālums no pilsētas uz pilsētu un jāapreiķina attālums/cik patiešām tas ir tālu īstajā dzīvē.
piem.
3cm no doeles līdz tukumam
3*340=1020km |
virzienu noteikšana ![]() | to tu māki noteikt būs dotas pilsētas un prosta jānosaka paga piem.
dobele-rīga, kas tas ir par virzienu?
nu karoc izi |

